precības | mičošana
pāru rituāls
|
Kas tas ir, kas man ar Tevi saistās? Kas savieno mūs tik cieši, bet neredzami? Lai pastāvētu tu, es un viss cits lai būtu laimīgs, dzīvespriecīgs, ilgots un svēts. Mums jāmācās to baudīt un nosargāt. Lai mūžīgi sajustu sevi un mūžīgi būtu kopā, virzoties pretī mūsu radītajai virsotnei. |
|
rituālā gaita
Mičošana, tas ir pārtapšanas rituāls, kurā Jaunā sieva un Jaunais vīrs iegūst pabeigtības sajūtu visiem dienas notikumiem.
Mičošanas rituālā simboliskās darbībās Jaunais pāris tiek ievirzīts laimīgas, saticīgas, bagātas, veselīgas, mīlestības pilnas kopdzīves ceļā.
Mičošana ir kā apliecinājums tam, cik svētīgi un skaisti Jaunais pāris spēj radīt ne tikai tādus baltus godus kā kāzas, bet arī ikdienu, esot kopā un reizēm atstatus.
Mičošana sākas ar vainaga uzlikšanu Jaunajai sievai. Tas simbolizē neprecētā pāra satikšanos, mīlestības uzplaukumu un ziedēšanu. Senatnē vainagus (izņemot vasaras Saulgriežus “Jāņus”) savā galvā lika tikai neprecētas meitas. Simboliski šis ir Jaunās sievas pēdējais ziedu vainags.
Avota ūdens rituālā Jaunais pāris dzidrina, svētī un pateicībā atlaiž visu, kas reiz bijis. Ar avota ūdens svētību tiek izgaismoti tie mirkļi, kas vēl priekšā un katrs klātesamības mirklis šeit un tagad.
Uguns klātbūtne ir katros cilvēka mūža godos, arī kāzās. Simboliski mičošanas ugunskurs ir pirmais kopīgais ģimenes pavards, kuru aizkur Jaunais vīrs. Jaunā sieva aizlūdz uguns tīrību, dodot ugunij ziedojumu jeb pabarojot uguni. Uguns ir maģiska enerģija. Tā sadedzina visu iepriekšējo, veco nevajadzīgo, attīrot un atbrīvojot telpu jaunajam. Lai šī uguns ir kā gaismas stars mierpilnai un dvēseliski saskanīgai Jaunā pāra kopdzīvei!
Kad uguns iekurta, visas klāt esošās sievietes, mammas, māsas un draudzenes dodas sievu rituālā, daloties un stiprinot sievišķo enerģiju Jaunās sievas dzīvē. Tas ir savdabīgs skudras (čakluma, darbīguma simbols) ceļš, kuru savijot ap Jauno sievu tiek harmonizēta sievišķā daba - dziļā, debesu zvaigžņotā, emocionālā sirds daļa un zemes spēks, rosība un radītspēja gan prātā, gan sievietes klēpī. Savukārt visi klāt esošie vīri, tēti, brāļi un draugi atbalsta Jauno vīru, kaldinot asu prātu, spēju būt ik mirklī klātesošam, uzburot spēcīgu vīrišķo enerģiju ap ugunskuru.
Kad vīrišķais un sievišķais spēks ir stiprināts un atkal savienots, tiek izritinātas divas rakstu jostas, simbolizējot divas ģimenes un dzimtas, kuras šajā dienā ir krustotas. Jaunais vīrs dejo krusta deju, tādejādi pieņemot dzimtas atbalstu un ieliekot stiprus un drošus pamatus Jaunās ģimenes kopdzīvei. Pēc savas dejas Jaunais vīrs aicina kādu citu vēl neprecētu puisi dejot krusta deju, lai pieburtu savā dzīves ceļā mīlestību.
Nu ir klāt maģiskais vainaga noņemšanas brīdis. To savai sievai noņem Jaunais vīrs. Vainags tiek izdancināts un izšūpots jostās, pateicībā tā ziedēšanai un smaržošanai, lai Jaunais pāris varētu satikties. Vainags tiek nodots citai neprecētai meitai, lai tas pieburtu uzticamu vīru arī viņas dzīvē.
Mārtošana ir tāds brīdis mičošanas rituālā, kad Jaunā sieva tiek aicināta apsēsties uz tāda sievas darbarīka jeb katla, kas apgāzts otrādi. Šāds katls ir ļoti zems, tuvu zemei, zemes mātei Mārai, jo Mārtošanas brīdī, kad Jaunajai sievai pār galvu pārklāta Mārta jeb balts lina audekls, sieviete nokļūst savā iekšējā radīšanas pasaulē, iekšējā telpā, Māras istabā. Māra ar savu gudrību visu audzēt no sīkas sēkliņas līdz bagātīgiem augļiem, ieliek Jaunās sievas klēpī, domās un darbos labvēlību, bagātību un izdošanos it visā. Jaunais vīrs un pārējie viesi, berot grauda sauju uz Mārtas, ievēlas kādu svētīgu īpašību vai novēlējumu, lai tas ar graudiem burtiski iekrīt Jaunās sievas klēpī un Jaunā pāra dzīvē.
Kad beidzies Mārtošanas rituāls, Jaunā sieva ņem graudus no Mārtas un saber Jaunā vīra kabatās. Šie ir mīlestības graudi, mīlestība, kas ir materializējusies. Tuvākajā laikā Jaunajam pārim ar šiem graudiem jādalās. Jādod tie cilvēkiem, zemei, ūdeņiem, ugunij, putniem un zvēriem, lai it visa pasaule zin, ka Jaunajam pārim ir daudz ko dot, ka viņu mīlestība ir bezgalīga. Šī došana ir kā apliecinājums, ka Jaunais pāris zin šo dievišķo likumu - dodot viss tikai vairojas.
Mičošanas noslēgumā ziedlapiņu lietus simbolizē vieglas, gaišas nākotnes vēlējumu. Lai katrs mirklis Jaunā pāra kopdzīvē ir tik mīlestības pilns, uzmanīgs, klātesošs un stiprinošs kā šis Pārtapšanas rituāls!
Mičošanas rituālā simboliskās darbībās Jaunais pāris tiek ievirzīts laimīgas, saticīgas, bagātas, veselīgas, mīlestības pilnas kopdzīves ceļā.
Mičošana ir kā apliecinājums tam, cik svētīgi un skaisti Jaunais pāris spēj radīt ne tikai tādus baltus godus kā kāzas, bet arī ikdienu, esot kopā un reizēm atstatus.
Mičošana sākas ar vainaga uzlikšanu Jaunajai sievai. Tas simbolizē neprecētā pāra satikšanos, mīlestības uzplaukumu un ziedēšanu. Senatnē vainagus (izņemot vasaras Saulgriežus “Jāņus”) savā galvā lika tikai neprecētas meitas. Simboliski šis ir Jaunās sievas pēdējais ziedu vainags.
Avota ūdens rituālā Jaunais pāris dzidrina, svētī un pateicībā atlaiž visu, kas reiz bijis. Ar avota ūdens svētību tiek izgaismoti tie mirkļi, kas vēl priekšā un katrs klātesamības mirklis šeit un tagad.
Uguns klātbūtne ir katros cilvēka mūža godos, arī kāzās. Simboliski mičošanas ugunskurs ir pirmais kopīgais ģimenes pavards, kuru aizkur Jaunais vīrs. Jaunā sieva aizlūdz uguns tīrību, dodot ugunij ziedojumu jeb pabarojot uguni. Uguns ir maģiska enerģija. Tā sadedzina visu iepriekšējo, veco nevajadzīgo, attīrot un atbrīvojot telpu jaunajam. Lai šī uguns ir kā gaismas stars mierpilnai un dvēseliski saskanīgai Jaunā pāra kopdzīvei!
Kad uguns iekurta, visas klāt esošās sievietes, mammas, māsas un draudzenes dodas sievu rituālā, daloties un stiprinot sievišķo enerģiju Jaunās sievas dzīvē. Tas ir savdabīgs skudras (čakluma, darbīguma simbols) ceļš, kuru savijot ap Jauno sievu tiek harmonizēta sievišķā daba - dziļā, debesu zvaigžņotā, emocionālā sirds daļa un zemes spēks, rosība un radītspēja gan prātā, gan sievietes klēpī. Savukārt visi klāt esošie vīri, tēti, brāļi un draugi atbalsta Jauno vīru, kaldinot asu prātu, spēju būt ik mirklī klātesošam, uzburot spēcīgu vīrišķo enerģiju ap ugunskuru.
Kad vīrišķais un sievišķais spēks ir stiprināts un atkal savienots, tiek izritinātas divas rakstu jostas, simbolizējot divas ģimenes un dzimtas, kuras šajā dienā ir krustotas. Jaunais vīrs dejo krusta deju, tādejādi pieņemot dzimtas atbalstu un ieliekot stiprus un drošus pamatus Jaunās ģimenes kopdzīvei. Pēc savas dejas Jaunais vīrs aicina kādu citu vēl neprecētu puisi dejot krusta deju, lai pieburtu savā dzīves ceļā mīlestību.
Nu ir klāt maģiskais vainaga noņemšanas brīdis. To savai sievai noņem Jaunais vīrs. Vainags tiek izdancināts un izšūpots jostās, pateicībā tā ziedēšanai un smaržošanai, lai Jaunais pāris varētu satikties. Vainags tiek nodots citai neprecētai meitai, lai tas pieburtu uzticamu vīru arī viņas dzīvē.
Mārtošana ir tāds brīdis mičošanas rituālā, kad Jaunā sieva tiek aicināta apsēsties uz tāda sievas darbarīka jeb katla, kas apgāzts otrādi. Šāds katls ir ļoti zems, tuvu zemei, zemes mātei Mārai, jo Mārtošanas brīdī, kad Jaunajai sievai pār galvu pārklāta Mārta jeb balts lina audekls, sieviete nokļūst savā iekšējā radīšanas pasaulē, iekšējā telpā, Māras istabā. Māra ar savu gudrību visu audzēt no sīkas sēkliņas līdz bagātīgiem augļiem, ieliek Jaunās sievas klēpī, domās un darbos labvēlību, bagātību un izdošanos it visā. Jaunais vīrs un pārējie viesi, berot grauda sauju uz Mārtas, ievēlas kādu svētīgu īpašību vai novēlējumu, lai tas ar graudiem burtiski iekrīt Jaunās sievas klēpī un Jaunā pāra dzīvē.
Kad beidzies Mārtošanas rituāls, Jaunā sieva ņem graudus no Mārtas un saber Jaunā vīra kabatās. Šie ir mīlestības graudi, mīlestība, kas ir materializējusies. Tuvākajā laikā Jaunajam pārim ar šiem graudiem jādalās. Jādod tie cilvēkiem, zemei, ūdeņiem, ugunij, putniem un zvēriem, lai it visa pasaule zin, ka Jaunajam pārim ir daudz ko dot, ka viņu mīlestība ir bezgalīga. Šī došana ir kā apliecinājums, ka Jaunais pāris zin šo dievišķo likumu - dodot viss tikai vairojas.
Mičošanas noslēgumā ziedlapiņu lietus simbolizē vieglas, gaišas nākotnes vēlējumu. Lai katrs mirklis Jaunā pāra kopdzīvē ir tik mīlestības pilns, uzmanīgs, klātesošs un stiprinošs kā šis Pārtapšanas rituāls!
|
|
norise• rituālā norise gan telpās, gan brīvā dabā
• rituālu iespējams izpildīt gan kāzās, gan citā pārim nozīmīgā svētku reizē |
